Celtni, kura pirmoreiz dokumentos minēta 1237.gadā, cēlis bīskaps Nikolajs no Magdeburgas kā nocietinātu pili ceļā no Rīgas uz Daugavpili. Pils celta, lai ceļotājam būtu vieta, kur pārnakšņot, sagādāt pārtiku un nomainīt zirgus tālajam ceļam.
Pils sākotnējais izskats nav izdibināts. Senākā būvperioda liecības saglabājušās pagrabstāvā, kura telpas sedz krusta velves. Tās atbalsta akmenī kaltas pēdas. Vienkāršā, bet ģeometriski precīzā forma liecina par sākotnējās pils askētisko arhitektūru. Joprojām ir daudz neskaidrību un nezināmā par pils sākotnējo izskatu un nocietinājuma mūru ieskauto pagalmu. Līdz šodienai tas saglabājies kā lepnas kungu mājas dzīvojamās ēkas – pils – iekšpagalms.
Konkrētas liecības par pils likteni ir no 16.gadsimta, kad 1585.gadā Polijas karalis Stefans Batorijs apbalvoja pulkvedi, savu kambarkungu Nikolausu Korfu, dāvinot viņam Krustpils muižu. Šo dāvanu vācu dzimta saņēma mūžīgā lietošanā.
19.gadsimta modernizācija vērojama vēl tagad. Visvairāk oriģinālu saglabājies no pils pēdējās modernizācijas. 19.gadsimta sākumā izveidots galveno pils ieeju durvju portāls ar dabiskā akmens apdari. Ieejas vestibila ailes dekoratīvais rotājums ar augļu virtenēm un sievietes figūru katrā pusē liecina par tobrīd (19.gs.otrajā pusē) modē esošo historisma stilu un pils saimnieku vēlmi būt laikmetīgiem, neatpalikt no pasaules elpas. Turpat no vestibila sienām apmeklētājus uzlūko 19.gs otrā pusē gleznotie Korfu un Rozenu dzimtas ģerboņi. Tie pauž cieņu no abām dzimtām veidotajai ģimenei, kas pili saņēmusi mūžīgā lietošanā tālajā 16.gadsimtā.…
