8)Pilsoniskās nacionālās valsts tiesību sistēmas integrācijas periods reģionālajā Eiropas Savienības tiesību sistēmā(kopš 2004.g):
Tā kā šis periods ir tikko aizsākts ,par Latvijas tiesību sistēmas evolūcijas rezultātiem šā perioda ietvaros varēs spriest pēc vairākām desmitgadēm.Tas acīmredzot būs dinamisku reformu periods,par ko liecina parakstītais Lisabonas līgums.Pievienošanās ES ir izsaukusi nozīmīgas pārmaiņas Latvijas konstitucionālajās un institucionālajās tiesībās.Par Latvijas tiesību sistēmas neatņemamu sastāvdaļu kļuvušas ES supranacionālās tiesības.Tiesību reģionalizācijas procesi ir tiešā sasaistē ar mūsdienu pasaulē notiekošo globalizāciju.
Latvijas tiesību vēstures attīstībā jāizšķir
4 posmi:
1)Baltvāciešu zinātnieku darbība(19gs.-1914.g.):
Galvenais pamatuzdevums bija apkopot kārtu tiesības un privelēģijas pa tiesību nozarēm.Baltvācu zinātnieki pirmie sāk studēt mūsu vēsturi,lai pierādītu,ka krieviem uz mūsu autonomiju un pakļaušanu savai varai nav tiesību.Darbojās daudz izcilu baltvācu tiesību vēsturnieku:Burge(1778.-1858.g.),Bulmerings(1802.-1887.g.),Rozeneks u.c.
2)Latvijas republikas zinātnieku darbība(1918.-1940.g):
Galvenā uzmanība tika veltīta tām tiesību sistēmām,institūtiem,normām,tiesiskās dzīves faktiem,kas attiecās uz Latviju kā tautu un zemniekiem kā kārtu.Ievērojamākie tā laika vēsturnieki-A.Švābe(1888.-1959.g.).,B.Ābers(1909.-1990.g.),K.Dišlers(1878.-1954.g.)
3)Padomju zinātnieku darbība(1940.-1941.g.) (1944.-1990/91.g.).
…
