Krēslu aizsākumi meklējami jau pirms astoņiem tūkstošiem gadu. Protams, tolaik šis pašlaik tik pierastais un neaizvietojamais priekšmets neizskatījās gluži tāds, uz kāda pašlaik sēžam mēs. Turklāt senos laikos krēslā sēdēt drīkstēja tikai augstas kārtas cilvēki, bet vienkāršā tauta sēdēja uz zemes vai grīdas.
Vēsturiski krēsls vienmēr bijis lietotāja statusa rādītājs. Senie grieķu un romiešu krēsli bijuši viegli salokāmi un pārvietojami, tajos sēdēja varas pārstāvji. Pirms 16.gadsimta darinātie krēsli bija domāti augstmaņiem, pirmie krēsli ar roku balstiem bija paredzēti tikai nama saimniekam, vai cienījamam viesim. Tos gatavoja no masīva vietējās šķirnes koka. 17.gs. radās pirmie ēdamistabas krēsli bez roku balstiem. Tie kļuva vieglāki, ar pītu vai tapsētu atzveltni un tapsētu sēdekli. 17.gs., mainoties maltīšu ieražām (vienu lielu galdu nomainīja vairākas galdiņu grupas), radās pieprasījums pēc jauna stila mēbelēm. Lai izceltu telpu arhitektūru, krēslu grupas sāka novietot gar sienām. Tāpēc lielāku nozīmi ieguva atpūtas krēsli ar ērtām atzveltnēm. …
