Tēma, problēmas, savstarpējās attiecības un pats Ņikoļeņka Irteņjevs
Darbā detalizēti atainota 19. gadsimta pirmās puses muižas dzīve. Tiek stāstīts par Ņikoļeņkas Irteņjeva spraigās iekšējās dzīves atklāsmi. Zēns ir apveltīts ar izcilām prāta spējām un saasinātu tikumisko izjūtu. Viņš visiem spēkiem cenšas būt labs, vaļsirdīgs, bet ik uz soļa pārliecinās, ka tas nav nedz viegli, nedz vienkārši. Vērojot cilvēku attiecības, viņš atklāj, ka cilvēki ļoti bieži liekuļo. Un gluži negaidot Ņikoļeņka atskārž, ka viņam nav sveša izlikšanās un melīgums. Ļoti asi viņš šausta sevi par izturēšanos mātes bērēs, kad tikai vienu brīdi, raugoties uz mirušāssejā, viņš dziļas, neviltotas bēdas. Viņa jūtīgā dvēsele sāpīgi uztver katru nepatiesību, neīstumu un netaisnību, tāpēc jau agrā zēnā sāk veidoties kritiska attieksme pret tēvu, kurš sabiedrībā un arī ģimenē tēlo reiz pieņemto smalka augstāko aprindu pārstāvja lomu, kas aizēno un iznīcina viņa patieso un cilvēcisko būtību. Māte bija visdārgākais viņa dzīvē. Visa mīlestība tika viņai. Ņikoļeņka mīlēja arī savu vecāko brāli Valodju. Viņš mīlēja pasmieties par viņa nedarbiem. Skolotājs Kārlis Ivaničs bija viņam kā tēvs. Nataška savu mīlestību deva gandrīz tikai jaunkundzei.
…
