Tiesību sistēmas jēdziens:
iekšēja, nacionāla sistēma, kurai piemīt noteikta struktūra. Ietilpst – tiesību norma (pants), tiesību institūts, tiesību nozare (šaurākā nozīmē);
normatīvo akru kopums, kas reglamentē vispārpieņemtus uzvedības noteikumus, kurus pasludinājusi un sankcionējusi valsts, nodrošinot to ievērošanu ar piespiedu varu. Ietver – normatīvā bāze, organizatoriskā puse, sociālkultūriskās jomas ( plašākā nozīme).
Sastāv no 3 tiesisko parādību grupām:
1.normatīvā joma – juridiskās normas, tiesību nozares, tiesību institūti;
2.organizatoriskā joma – tiesību aizsardzības institūciju kopums, kas realizē TN;
3.tiesiskā kultūra – tiesisko uzskatu, ideju kopība, kas raksturīga konkrētai sabiedrībai.
Katrai valstij ir sava tiesību sistēma, ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes.
Tiesību recepcija (receptio) – TN pārņemšana.
Tiesību loks (saime) – ievērojot atsevišķu tiesību kopīgo izcelsmi, savstarpējo ietekmi, tiesību principus, TN radniecīgās pazīmes, ir iespējams apvienot atsevišķas tiesību sistēmas nosacītās grupās jeb tipos.…
