Informācija un tās nozīme uzņēmējdarbībā.
Kad sāk runāt par informāciju, tad ir jāatceras, ka dati – ir neapstrādāta informācija (fakti un skaitļi), bet informācija – ir apstrādāti dati (atlasīti, sašķiroti, izanalizēti un noformēti).
Informācija ir organizācijas “asinis”. Bez informācijas nebūtu iespējams neko paveikt. Vienkāršs piemērs: rīkojuma došana padotajam arī ir informācijas plūsmas process. Vadītājs ievāc informāciju par attiecīgo problēmu, “apstrādā” to, lai nolemtu, kas jādara, un tad dod rīkojumu padotajam.
Informācija ir vadītāja darbības pamats. Tikai informēts vadītājs var pareizi izraudzīties darbības mērķus, sekmīgi organizēt vadāmo sistēmu, pieņemt objektīvus lēmumus un uzturēt organizācijai nepieciešamos ārējos un iekšējos sakarus. Neinformēts vadītājs ir kā akls cilvēks, kurš neredz, kurp iet, viņš var spert kļūdainus soļus, var krist un pat iet bojā. Šajā sakarībā vadītājam vienmēr jātur savā redzeslokā jautājumi, kas ir saistīti ar informācijas nozīmes pareizu vērtēšanu, informatīvo sistēmu veidošanu un uzlabošanu.
…
Informācijas klasifikācija. Katrā uzņēmumā pastāv informācijas apmaiņa “no augšas uz leju” un “no lejas uz augšu”. Tā ir “vertikālā” informācijas apmaiņa uzņēmumā. Gan oficiālās, gan neoficiālās informācijas apmaiņas sistēmas ļauj informācijai plūst “augšup” un “lejup”. Informācijas apmaiņa “no augšas uz leju” (t.i., vadītājs informē padoto) var izpausties kā: • Darba uzdevuma noteikšana, kas ietver informēšanu par mērķiem, un norādījumu došanu; • Ievadīšana darbā: informācija par darba raksturu un metodēm; • Darba loģisks pamatojums, izskaidrojot padotajiem, kāda ir viņu darba loma organizācijā; • Novērtējums: padoto informācija par to, cik labi vai slikti viņi veic savu darbu; • Informācija par organizācijas mērķiem, tradīcijām un kultūru.
