-
Fotogrāfijas pēcapstrāde fotoreportāžā
2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācija | 1 | |
| Anotācija angļu valodā | 2 | |
| Ievads | 3 | |
| Teorētiskais pārskats | 4 | |
| Pētījuma metodes apraksts | 5 | |
| Pētījuma rezultāti | 6 | |
| Secinājumi | 7 | |
| Izmantotie informācijas avoti | 8 | |
| Pielikumi | 9 |
SECINĀJUMI
Fotoreportāža ir fotogrāfijas veids, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar objektīvu un patiesu informāciju, dodot vizuālu liecību attiecīgo norisi. Šajā procesā piedalās cilvēks ar savu subjektīvo redzējumu. Fotogrāfija un tās attiecība ar realitāti ir ļoti subjektīva, bet reportāža pretendē uz objektīvu liecību sniegšanu, līdz ar to, tās pēcapstrādē ir strikti ierobežojumi. Tādēļ šis pētījums sniedz informāciju par pieļaujamajiem apstrādes procesiem un korekcijām.
Fotoreportāžas pēcapstrādē ir atļauta kadrēšana, gammas, ekspozīcijas, krāsu balansa, kontrasta un krāsu piesātinājuma korekcijas, bet bieži vien robeža starp atļauto un neatļauto ir mēra sajūtā.
Pētījuma tapšanā vislielākās problēmas sagādāja teorētiskā materiāla trūkums par fotogrāfijas pēcapstrādi. Fotogrāfu aprindās šie procesi pašsaprotami, bet konkrētas teorētiskās bāzes nav. Pētījuma laikā bija grūti nenovirzīties no tēmas, jo nācās saskarties ar tādiem plašiem jēdzieniem kā fotogrāfija, realitātes atainošana un patiesība.
…
Pētījuma mērķis ir noskaidrot fotoreportāžas apstrādes metodes un robežu, kuru pārkāpjot attēls vairs nav uzskatāms par objektīvu notikuma liecību. Pētījumā izmantotā metodoloģija ir dziļās intervijas ar specialitātes profesionāļiem - Arno Marnicu, Ivi Zenni un Aigaru Hibneri. Interviju mērķis bija apzināt fotoreportāžas pēcapstrādi, apskatot tajā izmantoto tehniku un metožu attiecības ar realitātes reprezentēšanu. Gala rezultātā autors secināja, ka jebkāda padziļināta iejaukšanās fotoattēla struktūrā ir stingri aizliegta fotoreportāžā, bet ir atļauti paņēmieni, ar kuriem koriģē krāsu balansu, gammu un tonalitāti, lai gan robeža starp atļauto un neatļauto bieži vien ir mēra sajūtā, jo fotogrāfija ir ļoti subjektīva. Darba apjoms ir 12 lapas puses. Pielikumā ir 3 intervijas. Izmantoto informācijas avotu skaits – 2 grāmatas un 2 internetā publicēti raksti. Atslēgas vārdi: fotogrāfija, fotoreportāža, pēcapstrāde, manipulācija, realitātes reprezentācija.
