1 Boņuka vēlme būt pieaugušam.
1.1 Boņs neieredz Paulīni tāpēc vien, ka viņa ir par viņu vecāka un var jau iet skolā, un vienmēr atgādina, ka Boņs vēl ir tas mazākais, arvien viņam ausīs skan Paulīnes teiktais: „Mēs tie lielie - Justs, Knibinu Pēteris un es- vēl pabrauksimies ar slēpēm, bet tu ,bērns teci vien istabā, citādi tev vēl aizsals šņaucamais.” Boņuks arī vēlas būt pieaudzis, negrib būt tas mazais pastarītis draugu vidū, kuram vienmēr jāpaliek iekšā, kad draugi var iet sniegā spēlēties. Arī runājot par citu situāciju, kur Just un Pēteris, kā lielie kavalieri paņēmuši Paulīni pa vidu un Boņa suni Žiku arī, iziet no pagalma. „Boņs skaudīgi noskatās pa logu. Atkal viņi - tie lielie un viņš - tas mazais.”
1.2 Secinu, ka Boņuks grib būt pieaudzis arī, lai sava dārgā un mīļā Bibuka acīs izskatītos vecāks. Viņš jau vēl ir tikai bērns, un nesaprot to, ka viņu gadu starpība ir pārāk liela, un divi gadi vairāk neko nemainīs. Nevienam bērnam nepatīk, kad viņu uztver par mazāko un to, kuram ir daudz, kas aizliegts, viņam arī tāpat kā vecākajiem gribas darīt lielas lietas.
