| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Literatūras apskats | 6 |
| 1.1. | Aminoskābes | 6 |
| 1.1.1. | Fenilalanīns | 8 |
| 1.1.2. | Glicīns | 9 |
| 1.2. | Aminoskābju īpašības un izmantošana | 10 |
| 1.3. | Sonoķīmija | 12 |
| 1.4. | Ultraskaņas izmantošana organiskajā sintēzē | 13 |
| 2. | Eksperimentālā daļa | 14 |
| 2.1. | Glicīna etilestera hidrogēnhlorīda sintēze | 14 |
| 2.2. | Fenilalanīna etilestera hidrogēnhlorīda sintēze | 15 |
| 2.3. | Produktu tīrības pārbaudes | 16 |
| 3. | Rezultāti un to izvērtējums | 17 |
| Secinājumi | 18 | |
| Literatūras saraksts | 19 |
SECINĀJUMI
1. Darba rezultāti pierāda to, ka esterificēšanas standartreakcijas noris ātrāk un efektīvāk, ja lieto ultraskaņas ietekmi.
2. Aminoskābju etilesteru hidrogēnhlorīdu izkristalizēšanai adatveida kristālu veidā vajadzīgi specifiski apstākļi – pietiekami mazs šķīdinātāja tilpums, zema temperatūra, pilnīgākai izgulsnēšanai – sauss ēteris. Vielas viegli pārkristalizē no etanola.
3. Aminoskābju etilesteru hidrogēnhlorīdi ir ļoti higroskopiskas vielas, pat ļoti īslaicīgā vielu saskarē ar gaisu, tās piesaista mitrumu, tādā veidā nedaudz sarežģījot vielu tīrības pārbaudīšanu.
4. Ultraskaņas vanna konkrētās esterificēšanas reakcijas paātrina un reakcija notiek pusstundas laikā (paaugstinātā temperatūrā). Tādā pašā temperatūrā bez ultraskaņas iedarbības reakcija ilgst līdz divām stundām.
…
Kursa darbs organiskajā ķīmijā. Teorētiskā daļa, eksperimentālā daļa. Rezultātu salīdzinājums ar literatūras datiem, secinājumi.
