2021–2025 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1. | PARĀDA PIEDZIŅAS VĒRŠANAS UZ NAUDAS LĪDZEKĻIEM ĪPATNĪBAS | 8 |
2. | PIEDZIŅAS VĒRŠANA UZ NOGULDĪJUMIEM KREDĪTIESTĀDĒS VAI PIE CITIEM MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM | 13 |
3. | PIEDZIŅAS VĒRŠANA UZ DARBA SAMAKSU, TAI PIELĪDZINĀTAJIEM MAKSĀJUMIEM | 26 |
4. | PIEDZIŅAS VĒRŠANA UZ CITIEM PARĀDNIEKA IENĀKUMIEM, KAS PIENĀKAS NO CITĀM PERSONĀM | 42 |
5. | SUMMAS, UZ KURĀM NEVAR TIKT VĒRSTA PIEDZIŅA | 47 |
Nobeigums | 55 | |
Literatūras un avotu saraksts | 57 |
NOBEIGUMS
Darba autore norāda, ka pētījuma mērķis ir sasniegts. Uzdevumi nodaļu ietvaros ir izpildīti un pētījuma gaitā ir rastas atbildes uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem.
Tiesu izpildītāju institūts laika gaitā turpina veiksmīgi pilnveidoties. Pētītā piespiedu izpildes līdzekļa – piedziņas vēršana uz parādnieka naudas līdzekļiem regulējums, pateicoties laika gaitā veiktajiem grozījumiem, arī ir pilnveidots un tā rezultātā ir iespējams ātrāk un kvalitatīvāk veikt nolēmumu izpildi piespiedu kārtā. Taču darba ietvaros ir konstatētas arī vairākas nepilnības, līdz ar ko, autore secina, ka ir gadījumi, kad nepieciešami jauni tiesiskā regulējuma grozījumi. Bakalaura darba ietvaros autore ir nonākusi pie šādiem būtiskiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. Autore secina, ka Civilprocesa likumā nav konkrēti noteikts, kā rīkoties gadījumos, kad parāda piedziņa vienlaicīgi tiek vērsta uz darba algu un naudas līdzekļiem kredītiestādēs. Tādā veidā pastāv risks veikt „dubultu ieturējumu” no vieniem un tiem pašiem naudas līdzekļiem, kā rezultātā netiktu ievērots samērīguma princips un tiktu būtiski aizskartas parādnieka intereses. Autore ierosina papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar sesto daļu izsakot to sekojošā redakcijā: „Ja uz parādnieka norēķinu konta ienāk tikai naudas līdzekļi, kas ir darba alga un uz to tiesu izpildītājs jau vērš piedziņu šā likuma 594.panta kārtībā, tad tiesu izpildītājs uz parādnieka rakstveida iesnieguma pamata konkrēto norēķinu kontu atbrīvo, paredzot tiesības tiesu izpildītajam pieprasīt parādniekam apstākļus pamatojošus pierādījumus ne biežāk kā reizi trīs mēnešos.” Minētā tiesību norma paredzētu, ka parādniekam, pie noteiktiem apstākļiem būtu tiesības pieprasīt norēķinu kontu atbrīvot. Turklāt, ņemot vērā, praksē bieži sastopamo negodprātību šādās situācijās, tiesu izpildītājs ne biežāk kā reizi trīs mēnešos ir tiesīgs pieprasīt parādnieku sniegt pierādījumus par to, ka vēl pastāv pamats norēķinu konta atbrīvošanai.…
Latvijas Republikas Satversmes 92.panta 1.teikums un Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Turklāt minētais ietver arī ikviena tiesības uz pienācīgu nolēmumu izpildi. Tiesas un citu institūciju nolēmumi būtu nevērtīgi, jo nepastāvētu piespiedu mehānisms, kā likt sabiedrībai tos izpildīt. Bieži vien nolēmumi netiek pildīti labprātīgi, līdz ar ko, tie tiek nodoti tiesu izpildītājam, kurš Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā uzsāk izpildu dokumenta izpildi piespiedu kārtā. Bakalaura darba ietvaros tiks apskatīts piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem. Tas ietver piedziņas vēršanu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kā arī uz ienākumiem, kas parādniekam pienākas no citām personām.
PDF formāts.