Akmeisms (sengrieķu akmē – augstākā pakāpe, ziedošais spēks) tiek vērtēts kā modernisma virziens krievu dzejā laikposmā ap 1910.-1920. gadu. To pārstāv Nikolas Gumiļovs, Osips Mandelštams, Anna Ahmatova, Mihails Zenkevičs, Sergejs Gorodeckis, Mihails Kuzmins, Vladimirs Narbuts un citi, kas ietilpst apvienībā "Poētu cehs" (Цех поэтов) un grupējas ap žurnālu "Apollons" (Алоллон, 1909-1917). Uzstādamies kā simbolista estētikas un poētikas reformētāji - pret "noslēpumu" kā mistikas liecinājumu, pret tēlainības sarežģītību un neskaidrību, akmeisti proponē atgriešanos pie tēla plastiski vieliskās skaidrības un vārda tiešuma, nereti priekšmetiskās pasaules detaļas uztverot kā pašvērtību. Akmeisti paļāvās uz 18. gadsimta franču klasicisma tradīcijām.…
