Rīga – Latvijas Republikas galvaspilsēta – ir jūgendstila pilsēta. Vairāk nekā vienu trešdaļu no pilsētas centra būvsubstances veido jūgendstila celtnes. Laikam gan nevienā citā pilsētā jūgendstils neparādās tik koncentrēti, tādā apjomā un arī formu daudzveidībā.
Pirmās jūgendstila ēkas Rīgā parādījās 1899. gadā. Turpmākais stila uzplaukums bija sevišķi straujš un visaptverošs.
Rīgas jūgendstils atspoguļojas Vācijas, Austrijas, Somijas un varbūt arī kādas vēl tālākas ietekmes. Taču tā dziļākās saknes jāmeklē tieši vietējās kultūras un celtniecības tradīciju īpatnībās. Liela nozīme bija tam, ka 20. gadsimta sākumā Rīgā strādāja tikai vietējie arhitekti, no kuriem vairums akadēmisko izglītību bija ieguvuši Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras fakultātē (atvērta 1869. g.). 19. gs. 70. gados Rīgas būvvaldē bija akreditēti 15 arhitekti. Gandrīz visi bija mācījušies Berlīnē vai Pēterburgā. 90. gadu vidū Rīgā praktizēja ap 40, bet Pirmā pasaules kara priekšvakarā – ap 70 arhitektu. Rīgas arhitektu radošā darbība bija neparasti ražīga, daži no viņiem uzcēluši ap 100 daudzstāvu mūra namu, K. Felsko – ap 120, J. Alksnis – 130, bet K. Pēkšēns – 250. …
