Latviešu strēlnieki bija brīvprātīgi puiši vidēji vecumā no 17 līdz 35 gadiem, taču pieteicās arī pavisam jauni zēni. Latviešu strēlnieku bataljoniem tika atļauts izgatavot katram savu karogu un strēlniekiem nēsāt īpašu krūšu nozīmi. Krūšu nozīmes pamatu veidoja saule ozollapu un skuju zaru vainagā, virs tās Krievijas divgalvainais ērglis, bet šķērsām pāri saulei – zobens. Puišos, kuri iestājās strēlnieku bataljonos bija liela motivācija cīnīties par brīvu Latviju, tāpēc Krievijas armijas vadībai atļaujot latviešiem veidot brīvprātīgo bataljonus, atsaucība bija ļoti liela. Latvieši bataljonos stājās, jo viņiem bija vēlme ,,patriekt vācieti’’, nacionāla sajūsma, patriotisms, mīlestība pret dzimto zemi un vēlme būt atbildīgam par savu zemi. …
