-
Fuko un Gramši: teorētiskās pamatnostādnes un salīdzinājums
Ir autori, kas uzskata, ka Fuko savā pieejā gūst nelielu pārsvaru ar to, ka viņa skatījums uz varu nav kā vienkārši ko piespiedošu, kā ieroci varas un kapitāla rokās, kas pakļauj savus subjektus (Stoddart, 2007: 204). Protams, jāatzīst, ka Gramši savā analīzē ņēma vērā arī civilsabiedrības, grupu aktivitātes, u.c. aspektus, taču tie viņa darbos ir iekļauti iekš valsts un kapitālisma aparāta (Freeden, 2003: 20; Sharma, Gupta, 2006: 45). Fuko, lai vai kāds modernisma kritiķis, pretēji Gramši nepieņem, ka varas pārdale vai izmaiņas sociālajā kārtībā nestu pozitīvas izmaiņas; šī īpatnība var tikt saistīta ar Fuko kritiku pret moderno sabiedrību un/vai arī ar Gramši politisko pārliecību un anti-kapitālismu.
Varētu teikt, ka Fuko darbs papildina un pabeidz Gramši hegemonijas teoriju – caur mikroanalīzes veikšanu, Fuko parāda, ka varai nav noteiktas izcelšanās vietas un ka tā ir kapilārveidīgi izkaisīta pa visu sociālo lauku, līdzeksistējot ar diskursu, praksi un attiecībām (Haugaard, Lentner, 2006: 170). Bet tas nebūt nenozīmē, ka Fuko idejas jāuztver kā Guru pamācības – nebūt ne. Pats Fuko, diskusijā ar Noamu Čomski (1971) atzīst, ka nav spējīgs definēt ideālu sabiedrības funkcionēšanas modeli (Mills, 2003: 122). …
Gadu gaitā, politiskajā filozofijā un teorijā ir parādījušās neskaitāmas varas definīcijas. Par precīzu definīciju tiek vēl joprojām debatēts dažādās akadēmiskajās jomās, un jaunas definīcijas vēl joprojām parādās regulāri. Ar terminu „vara” bieži tiek asociēta spēja iespaidot kāda lemtspēju un darbības – vara kā kontroles ierocis. Vara ir viens no visvairāk apskatītajiem un teoretizētākajiem terminiem antropoloģijā, un vēl joprojām ir centrāla joma antropoloģijas izpētē, izmantojot dažādas pieejas. Caur šo, mērķis ir atklāt ideoloģiskās, kultūras un sociālās organizācijas veidus, kā noteiktas grupas un/vai indivīdi meklē iespēju iegūt varu, kā arī pretošanās kustības pret pastāvošo varu. Ir autori, kas ir piedāvājuši apvienot un „samierināt” Fuko un Graši teorētiskās nostādnes, lai attīstītu vienotu kultūrpolitikas un ekonomikas teoriju. Problēmas un nesaskaņas abu teorētiķu piekritēju starpā parādās dažādās izpratnēs par to, kurā laukā notiek politikas prakse, par to, kas ir „sociālais lauks”, kā arī pretestības konceptu atšķirīgā izpratne, u.c. Nevar noliegt, ka pastāv dažādas atšķirības šo prominento teorētiķu darbos, tāpēc šajā darbā tiks apskatītas abu autoru pamatnostādnes varas un pārvaldes jautājumos, lai pēc tam varētu veikt adekvātus secinājumus. Sākotnēji tiks izskaidroti jēdzieni un to izpratne, un pēc tam tiks veikts skaidrojumu novērtējums. Darba pēdējā daļa tiks veltīta abu autoru teoriju salīdzinājumam.
