-
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācija
2011–2015 гг.
2016–2020 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Socializācija, tās nozīme indivīda dzīvē | 5 |
| 1.1. | Deviācija kā socializācijas procesa pārrāvums | 8 |
| 1.2. | Resocializācijas jēdziens un būtība | 11 |
| 1.3. | Darbs kā viens no resocializācijas procesa virzītājspēkiem | 13 |
| 2. | Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas būtība un nozīme | 15 |
| 3. | Sodu izcietušo personu resocializācija un ar to saistītās problēmas | 21 |
| 3.1. | Probācijas dienests – kā viens no elementiem notiesāto un sodu izcietušo personu labošanās un resocializācijas procesā | 22 |
| 3.2. | Notiesāto personu sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru | 24 |
| Kopsavilkums | 26 | |
| Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts | 28 |
Kopsavilkums
Apskatot visu pieejamo literatūru darba autors secina, ka resocializācijas process ir maz pētīts un tas, ka eksistē dažādas definīcijas norāda uz to, ka tās ir virzītas uz konkrētu resocializāciju, pieaugot deviāciju dažādībai (ne tikai noziegums, bet piemēram, arī azartspēļu atkarība, u.c.) izmainās resocializācijas procesa norise.
Absolūti lielākā daļā no socioloģijas teoriju autoriem resocializāciju skaidro kā piespiedu darbības totalitāros institūtos, lai gan tas tā nebūt nav. Tādējādi šeit paveras milzīgs „darba lauks” mūsdienu sociologiem.
Visbiežāk sastopamās problēmas, nodarbinot (iesaistot darba tirgū) personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, ir viņu:
- nepietiekama motivācija;
-valsts valodas (ne)prasme;
-izglītība un kvalifikācija.
1. Ilgo ieslodzījuma gadu laikā brīvības atņemšanas sodu izcietušajām personām ir zudis pamatojums kāpēc būtu nepieciešama nodarbinātība. Atrodoties apcietinājumā šīs personas vairāk vai mazāk ir „izkritušas” no aprites, līdz ar to:
• Viņos daļēji ir zudusi ticība saviem spēkiem, kas nebūt nepalielina viņu izredzes pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.
• Nepietiekamas spējas piemēroties pārmaiņām traucē veiksmīgi iekļauties darba tirgū.
Tādēļ darba autors iesaka:
• Nodarbinātības motivāciju un iespējas veicinātu individuāla pieeja un psihologa atbalsts, īpaši tiem cilvēkiem, kuri ilgi nav bijuši nodarbināti.
• Darba nepieciešamības motivāciju varētu veicināt, veidojot koordinētas atbalsta grupas bijušajiem ieslodzītajiem.
…
Vai notiesātais pēc atbrīvošanās atkal izdarīs noziegumu, lielā mērā atkarīgs no tā, ar kādiem dzīves apstākļiem viņš sastopas, iznākot no cietuma. Pēc soda izciešanas, atbrīvotie ieslodzītie sastopas ar vairākiem nopietniem pārbaudījumiem: atrast dzīvesvietu un darbu, izvairīties no kriminālajām aprindām. Pārejas procesu no ieslodzījuma brīvībā ietekmē notiesātā personības un identitātes aspekti, finanšu stāvoklis, apkārtējo attieksme un attiecības ar tuviniekiem. Ieslodzītie ar ilgu kriminālo pagātni un daudzām sociālajām vajadzībām jūtas nedroši, domājot par savu finansiālo un materiālo nodrošinājumu pēc atbrīvošanas. Viņi nav pārliecināti vai vide, kurā viņi atgriezīsies, veicinās viņu iekļaušanos likuma paklausīgajā sabiedrībā.
