Kultūras rāmjos sāka veidoties, attīstīties un pilnveidoties tāda parādība, kā apzīmogošana. Par to liecina ne tikai “ oficiālie dokumenti”, bet arī daiļliteratūra (piemēram “Trīs musketieri” ).
Zīme ir sava veida identifikācija, kuru rada ar tetovēšanas palīdzību. Tā sevī dažreiz ietver autobiogrāfiju, kaislības, piederību u.c. Vēsturnieki uzskata, ka apzīmogošana Krievijā pazīstama no 16.gadsimta.
Vēsture rāda, ka sods ar apzīmogošanu tika darīts ne vien, lai atpazītu noziedzniekus, bet arī tāpēc, lai būtu sāpes.
1845.gadā “Nolikumi par sodiem noziedzībā un to labošanā” 29.pantā ir teikts, par kādiem noziegumiem tiek likti zīmogi:
noziegums pret ticību,
melīga liecība,
valstiski noziegumi: liecību, noslēpumu izplatīšana,
noziegumi pret kārtībniekiem: sacelšanās, bēgšana no cietuma u.c.
Mūsdienās apzīmogošana par noziegumiem ir aizliegta.
Divus gadus tika novēroti sabiedriskie notikumi Viborgas CPK. Ļoti lielu rezonansi izsauca nakts iebrukums kombinātā 14.oktobrī, kad tika izmantoti šaujamieroči un asaru gāze, kā arī “klusais “ uzbrukums 16.janvārī 2000.gadā. Šie notikumi piesaistīja sociologu uzmanību.…
