Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Galvojuma subjekts jeb galvinieks | 4 |
2. | Galvinieka pienākumi galvojuma saistībā | 6 |
2.1. | Pienākums atbildēt par galveno parādu | 6 |
2.2. | Atbildība par parāda blakus prasījumiem | 6 |
2.3. | Atbildības apjoms solidārā saistībā | 7 |
3. | Galvinieka tiesības galvojuma saistībā | 9 |
3.1. | Tiesības pret kreditoru | 9 |
3.1.1. | Tiesība izlietot galvenā parādnieka ierunas | 9 |
3.1.2. | Tiesība prasīt parāda piedziņu pirmkārt no galvenā parādnieka | 9 |
3.2. | Tiesības pret galveno parādnieku | 11 |
3.2.1. | Regresa prasības tiesība | 11 |
3.2.2. | Tiesība prasīt nodrošinājumu pirms samaksas | 13 |
4. | Galvinieka atbildības izbeigšanās galvojuma saistībā | 15 |
Secinājumi | 16 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 17 |
LR Civillikuma 1. pants nosaka, ka “tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības”. Taču reālajā dzīvē bieži vien tā nenotiek. Tā kā nevienu personu nevar (nedrīkst) piespiest ar varu pildīt saistības, likumā paredzēti līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta saistību izpilde.
“Saistību izpildes nodrošinājumam kalpo līdzekļi, kurus apzīmē ar terminu“ saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļi”. Daļa no tiem kalpo vairāk kreditora interešu aizsardzības pastiprināšanai.” 1
Viens no tiem ir saistību pastiprinājums ar galvojumu. Galvojuma izcelsme meklējama jau senajā Romā. Sākotnēji līgumi tika slēgti mutiski, t. s., verbālkontrakti. Uz verbālkontraktu pamatiem izveidojās arī galvojuma līguma veids.
Vārdam “galvojums” senos laikos bijusi burtiska nozīme – par parādu galvinieks atbildēja ar savu galvu. Mūsdienās galvojums ir tikai mantiska saistība, kurā, lai nodrošinātu parāda samaksu, līdzās galvenajam parādniekam tiek nodibināta vēl viena atbildīga persona galvinieks.…
