| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | KOPĪPAŠUMA TIESISKĀ REGLAMENTĀCIJA | 5 |
| 2. | KOPĪPAŠNIEKU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI | 7 |
| 3. | PIRMPIRKUMA TIESĪBAS KOPĪPAŠUMĀ | 12 |
| 4. | KOPĪPAŠUMA ATTIECĪBU IZBEIGŠANĀS | 15 |
| SECINĀJUMI | 17 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 18 |
Saskaņā ar civillikuma 927.pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus. Tomēr tas, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, vēl nenozīmē to, ka īpašums nevarētu būt arī aprobežots gan kā konkrētu personu, citu īpašnieku, gan arī valsts vai sabiedrības interesēs. Aprobežojumi, kas attiecas uz īpašumu visā tā apjomā, paredz arī kopīpašumu.
Civillikuma definīcija „aprobežojums, kas attiecās uz īpašumu visā tā apjomā” nozīmē, ka aprobežojums attiecas uz visiem īpašuma elementiem – valdījumu, lietojumu, rīcību, tiesību gūt ienākumus, tiesību atprasīt īpašumu no katras trešās personas u.tml.1
„Kopīpašums nav konstruējams kā īpašuma, bet gan kā... kopīpašnieka (jeb līdzīpašnieka) varas aprobežojums”.…
„Kopīpašums nav konstruējams kā īpašuma, bet gan kā... kopīpašnieka (jeb līdzīpašnieka) varas aprobežojums”. „Starp kopīpašuma dalībniekiem (līdzīpašniekiem) rodas īpašas valdījuma, lietojuma un rīcības attiecības, jo tie mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības realizē kopīgi, ir savstarpēji saistīti un zināmā mērā ierobežoti, it īpaši rīcībā ar kopīpašumu objektiem”. Kopīpašums pēc savas būtības rada nenormālu un neapmierinošu stāvokli, tāpēc arī likumdošana nosaka, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā. Arī attiecībā uz kopīpašumu, kurš radies, atklājoties mantojumam, civillikuma 724.pants nosaka, ka nevienu nevar piespiest palikt mantojuma kopvaldījumā, katrs līdzmantinieks var prasīt tā dalīšanu. Ja agrāk Civilkodekss precīzi uzskaitīja, kāds īpašums var piederēt fiziskām un juridiskām personām, tad viss pārējais bija atzīts par valsts īpašumu un bija izņemts no vispārējās apgrozības
