Pēdējā Rīgas Laika intervijā ar evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu J.Vanagu, pavīd jautājums – „vai nekristīti, bet patiesi filozofi arī nonāks ellē?”. Vanags uz to atbild, ka viņš taču nav Dievs un atsaucas uz Pāvila Vēstuli romiešiem. Levinass teiks, ka šie abi domāšanas veidi – bībeliskais un filozofiskais – nav jātiecas apvienot. Un ne jau tādēļ, ka filozofisks domāšanas veids būtu ateistisks, par kādu to visbiežāk pieņemts uzskatīt. „Bet ja filozofijā Bībeles pants vairs nevar kalpot par pierādījumu(apliecinājumu), tad Dievs šajos pantos var palikt filozofa Saprāta mērs, neņemot vērā visas teksta antropomorfiskās metaforas” – Levinass skaidri nosaka vietu, kur filozofa domai būtu pašai sevi jāaptur, lai tā nebūtu nejēdzīga un nepretotos bībeliskajai patiesībai. …
