III Explanations of Outcomes from Power: Hypotheses and Anomalies (Spēka pielietojuma rezultātu izskaidrojumi: hipotēze un anomālijas)
• Reālisma interešu teorijas var izmantot priekšstatu izskaidrošanai.
• Reālisma domātāji atzīst, ka intereses nav mantojamas, tās veidojas uz racionāliem pamatiem.
• Iznākums balstās uz 2 modeļiem:
1) konflikta rezultāti (diplomātiskie vai militārie), kas veidojas starp valstīm;
2) izmaiņas likumos un institūcijās, kas regulē attiecības starp valdībām pasaules politikā.
• Savienības no anarhijas atšķiras galvenokārt ar to spēju veikt konkrētus uzdevumus.
• Pārveides procesu izskaidrojums ir klasisks papildinājums hipotēzei.
• Atšķirības starp spēka un varas resursiem un rezultātiem ir izskaidrojamas ar objektīvi vājākās puses motivāciju un redzējumu.
• Relatīvi vājākajā valstīm spēka samēri varētu būt daudz plašāki nekā spēcīgajām valstīm, taču vājākās valstis to neapzinās, tāpēc spēcīgākās valstis ir motivētas tās pakļaut un izmantot to spēku resursus savā labā.
Conclusions (secinājumi)
• Strukturālais reālisms ir labs sākumpunkts konfliktu galarezultātu izskaidrošanai, kamēr tas pārvalda jautājumus, kas saistīti ar interesēm, kas saistītas ar varas iegūšanu un paplašināšanu.
• Tas neietver progresivitātes principus.
• Lielāka vērība tiek piegriezta attīstības intensitātes motivācijas pakāpei.
• Atšķirīgu reālistu domātāju reālisma modeļi atšķirsies savā starpā.
IV Beyond Structural Realism (Pēc strukturālā reālisma)
…
