-
Kultūras dzīve Nīgrandes pagastā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Kultūra | 4 |
1.1. | Kas ir kultūra? | 4 |
1.2. | Kultūra kā attieksmju sistēma | 5 |
1.3. | Kultūra un vērtību sistēma | 6 |
1.4. | Kultūras un civilizācijas attiecības | 6 |
1.5. | Kultūra un māksla | 8 |
2. | Kolhoza laiki kultūras namā | 9 |
3. | Kultūrvides veidošana pašvaldībā | 12 |
3.1. | Pagasta kultūras dzīves norises | 12 |
3.2. | Tautas mākslas kolektīvu darbs | 13 |
3.3. | Amatiermāksla | 13 |
4. | Vienas no aktīvākajām organizācijām dažādu vecumu robežās | 14 |
4.1. | BJC „Augšventa” | 14 |
4.2. | D.E.M.O. | 15 |
4.3. | Koris „Nīgrande” | 16 |
5. | Atzinumi, ko snieguši jaunieši | 17 |
Secinājumi | 25 | |
Izmantotā literatūra | 26 | |
Anotācija | 27 | |
Annotation | 28 |
Rakstot par Nīgrandes pagastā esošo kultūru vēlamies uzzināt vai tā te ir.
Vai tā ir te laukos vai tikai pilsētā, kā mūsuprāt daudziem liekas?
Vai mūsu pagastā iedzīvotāji, it sevišķi jaunieši apzinās, kas tā ir kultūra?
Jo tagad ir grūti laiki vecāka cilvēka gājumā, katram ir jādomā par sevi, kā vairāk naudas nopelnīt savai ģimenei. Saprotam, ka šiem cilvēkiem nav īpaši daudz laika nodarboties ar sabiedriskām aktivitātēm kā agrāk. Bet tomēr gribam salīdzināt kā bija “Ziedu laikos” – kolhoza un tagad, varbūt arī “Ziedu laikos”. Nevēlamies parādīt, kad bija un ir labāk, bet izsvērt plusus un mīnusus tad un tagad. Ko varbūt darīt tāpat kā agrāk un ko nē.
Darbu rakstīsim balstoties uz cilvēku atmiņām, kas aktīvi darbojās un darbojas vēl tagad, jo uzskatām, ka tīri rakstīti dokumenti – protokoli neizpauž pareizo nostāju par tā laika sabiedriskajām aktivitātēm.
Mērķis nav uzskaitīt cilvēkus ar mākslinieciskām un radošām dvēselēm apveltītus, jo katrs mēs esam radošs, lai ko arī citi teiktu.
Jautājums ir viens: vai kultūra bija un ir. 1. Kultūra
Kultūra – (lat. Cultura – kopšana, apstrādāšana, au8dzināšana, attīstīšana, godināšana). Gadu desmitiem kultūras teorētiķi un vēsturnieki, arī filozofi no jauna atgriežas pie jautājuma – kas ir kultūra? Sniegtas daudz vairāk vai mazāk atšķirīgas atbildes, kurās atspoguļojas dažādu periodu cilvēku pašizpausmju un vērtību orientācija. 1891 – 1919 bija izstrādāti 7 kultūras definējumi. 1920 – 1950 to skaits pieauga līdz 157. Franču kulturologs A. Mols 60. gadu beigās saskaitījis 250 dažādu kultūras definējumu un interpretāciju. Pirmo reizi vārds „kultūra” tika lietot Romas oratora un filozofa Marka Tullija Cicerona grāmatā „Tuskulānas disputi”.…
Darbs ir par Kultūras dzīvi Nīgrandes pagastā un ir tieši izpētīts tas kā šī pagasta iedzīvotāji uztver, saprot, pielieto sabiedrībā šo kultūru.
