Eksistenciālismam tiek pārmests, ka tas sludina cilvēku pazemīgi samierināties ar izmisību,jo nekam nav atrisinājuma, darbība šinī pasaulē ir neiespējama un beigās nonākam pie vērošanas un apceres filozofijas. Tāda veida filozofiju komunisti uzskata par kapitālistu šķiras greznību. Tiek arī pārmests, ka eksistenciālisma filozofija izceļ cilvēka zemiskumu parādot riebīgās puses ,bet aizmirstot par cilvēka skaistajām pusēm. Kristieši pārmet, ka tiek noliegta viņu iedomātā realitāte , tiek noliegti baušļi, jo cilvēks var darīt ko vien viņš grib, atsakoties no Dieva. Tātad visvairāk tiek uzsvērtas cilvēka dzīves ēnas puses. Tāpēc vairums neglīto saista ar eksistenciālismu. Taču cilvēki nonāk pretrunās priecājoties par vulgārām lietām, dzīvojot dubļainas dzīves, šausminoties par eksistenciālismu. 20 gadsimta sākumā eksistenciālisms mākslinieku aprindās bija kļuvis par modes vārdu.
Šai mācībai ir divi virzieni. Viens, kuru veido kristīgie filozofi, bet otrs ar ateistiskajiem filozofiem. Protams, abiem ir viens kopīgs uzskats ,ka esamība pastāv pirms būtības, tas ir tā, ka eksistence pastāv jau pirms satura.…
