Aizstāvība attiecas tikai uz personām, par kurām ir izteikts pieņēmums, ka tās ir vainīgas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Personai ir tiesības zināt, par ko to tur aizdomās, turklāt pietiekami konkrēti, lai tā varētu aizstāvēties un izlemt par iespēju ņemt aizstāvi. Aizstāvis neliedz personai arī aizstāvēties pašai. Nepilngadīgajiem, analfabētiem un personām ar zemu izglītības līmeni valsts var uzlikt obligāto aizstāvi. Ja persona nevar apmaksāt aizstāvja pakalpojumus, to uzņemas valsts. Aizstāvis ir zvērināta advokāta palīgs vai zvērināts advokāts, kā arī ārvalsts advokāts saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem. Persona var izvēlēties savu aizstāvības pozīciju, tai skaitā sadarbības formu, pretdarbības formu vai klusēšanu. Vairāk kā 90% krimināllietu notiek ar vainas atzīšanu un vienošanos par sodu. Aktīva aizstāvība ir reta.…
