Ernests Birznieks – Upītis bijis lielisks stāstu meistars un atzīts rakstnieks ne tikai mūsu valsts robežās, bet arī Padomju Savienībā, saņēmis neskaitāmas balvas par ieguldījumu literatūrā, bijis mīlēts un tautā cienīts. Viņš rakstījis vairāk nekā 60 gadus par vairākām tēmām dažādiem lasītājiem, taču dominē trīs: zemnieku, bērnu un dzīvnieku dzīve. Birzniekam- Upītim raksturīga mierīga nosvērtība un atturība un šis tēlošanas veids nereti izslēdz viņa subjektīvos vērtējumus, nereti saturu papildinot ar apkārtējās dabas tēlojumiem vai redzes un dzirdes gleznām.
Birznieka- Upīša „Pelēkā akmens stāsti ir viens no viņa ievērojamākajiem devumiem latviešu literatūrā. Šis darbs pirmo reizi kopā iespiests 1914. gadā (tomēr atsevišķi – jau agrāk). Minētie stāsti tulkoti arī krievu, igauņu un lietuviešu valodā. „Pelēkā akmens stāsti” ir 6 stāstu cikls, kurus kopā satur latviešu lauku ainavai tik raksturīgais pelēkais granīta akmens, kurš, jau gadsimtiem nosūnojis, pieredzējis dažādus notikumus un vērojis vienkāršo zemnieku dzīvi, savus novērojumus atklāj stāstos „Ilze”, „Smēde”, „Šūpoles”, „Andžēni”, „Trīnes Kārlēns” un „Zem ābeles”.…
