Manuprāt, nedomāšana ar prātu un tiekšanās pretī vienpusīgām jūtam nepadara nevienu laimīgu, it īpaši, ja tāda neprāta dēļ tiek pazaudēts cilvēciskums un galvenās vērtības.
Es rakstīju par trīs dažādiem Rūdolfa Blaumaņa darbiem, kuros redzama jūtu un prāta cīņa. Es secināju, ka nekad nav vienas pareizās izvēles. Šī pretruna starp jūtām un prātu vienmēr pastāvēs katrā cilvēkā. Laime nav atkarīga no tā, vai seko prātam vai sirdij, tas ir atkarīgs no konkrētas situācijas un pašiem cilvēkiem. Kā redzams Blaumaņa darbos, katra dzīves stāsts ir citādāks, tādēļ vajag atrast kompromisu un sekot gan jūtām, gan prātam.
…
