Citiem vārdiem sakot, pastāv dažādas pieejas šo pakalpojumu praktizējošo speciālistu tiesiskai atzīšanai, un tāda situācija tiešā veidā ietekmē arī pakalpojuma saturu un tā apzīmēšanu. Savukārt tas nozīmē, ka šodien, komunikatīvi intensīvajā laikā, kad psihoterapijas pakalpo-jumus var saņemt pat tīmeklī, būtu nekorekti noliegt psihoterapijas un konsultēšanas virzienu pastāvēšanas un praktizēšanas daudzveidību vai, piemēram, kognitīvi biheiviorālās terapijas efektivitāti darbā ar dažādām klientu/pacientu grupām, par ko ir gūti daudzi ļoti augsta līmeņa pierādī¬jumi (Hofmann et al., 2012).
Ārstniecībā praktizējošo psihoterapeitu profesijai atbilstošos darba pamatuzdevumus un kvalifikācijas prasības šobrīd nosaka Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”, kā arī Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumi Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”.
Tādējādi šobrīd Latvijā profesija “psihoterapeits” ir reglamentēta un tajā var praktizēt vienīgi ārsts, kurš ir ieguvis psihoterapeita izglītību un kvalifikāciju, kā arī Latvijas Ārstu biedrības sertifikātu. Lielākā daļa speciālistu, kas nestrādā ārstniecībā, veic labprātīgu sertifikāciju LPB, izpildot sertifikācijas un resertifikācijas prasības (kas ir atvasinātas no vairāku Eiropas valstu prasībām un atbilst EPA standartiem). Tas nodrošina profesionālo standartu ievērošanu atbilstoši EPA kvalitātes kritērijiem un ētikas kodeksam. Ir izveidots un darbojas LPB sertificēto psihoterapeitu reģistrs, un daļai no sertificētajiem ir arī Eiropas sertifikāts psihoterapijā (Latvijas Psihoterapeitu biedrība, 2013).
…
