-
Operācija "Krasta banga" 1949.gada 25.martā
Izsūtītajiem noteiktais statuss - specnometinājums – neparedzēja iespēju jebkad atgriezties Dzimtenē. Par laimi izsūtišanas brīdī padomju diktatoram Josifam Staļinam dzīvot bija atlicis nepilnus četrus gadus. Jau tūlīt pēc viņa nāves kļuva skaidrs , ka vispārējā terora sistēma valstī vairs nevar pastāvēt un turpmākajos gados sākās izsūtīto atbrīvošana.
Deportācija savu mērķi panāca. Laika posmā no 1949. gada 27. marta līdz 6. aprīlim Latvijā organizēja 1740 jaunu kolhozu, vidēji 245 kolhozus dienā.
25. marta deportācijas efekts neaprobežojās tikai ar zemniecību vien. Lai gan administratīvo izsūtīšanu praktizēja visus pēckara gadus, tomēr 1949. gada marta masveida akcija, tāpat kā 1941. gada jūnija akcija, bija ārkārtas gadījums, kam bija milzīga demoralizējoša ietekme uz visu sabiedrību. Mūsdienu Latvijas vēsturnieki kolektivizāciju raksturo kā vissmagāko satricinājumu, ko Latvijas lauki pārdzīvoja 20. gadsimtā, kas izraisīja milzīgas sociālās, demogrāfiskās un tikumiskās pārmaiņas.
…
Jau līdz ar Latvijas reokupāciju 1944.-1945.gadā atsākās gatavošanās lauksaimniecības kolektivizācijai. Atkārtoti tika veikta zemes reforma. 1944.-1946.gadā Maskavas politika Baltijā kolektivizācijas jautājumā bija samērā piesardzīga. Tā tika pasniegta kā brīvprātīgs pasākums un tālākas nākotnes perspektīva. 1947.gada pavasarī Maskavas politika mainījās.Tika radīti apstākļi, lai zemnieki būtu spiesti apvienoties kolhozos. Kolhoziem tika radītas priekšrocības-svarīgākais bija pazeminātas valsts sagādes normas. Daļu zemnieku ieskaitīja “ kulaku” kategorijā. “Kulakus” vainoja par to, ka zemnieki nevēlējās apvienoties kolhozos. Arī nacionālie partizāni šajā interpretācijā bija “kulaki”. Tādejādi šī kategorija iemiesoja sevī aktīvu opozīciju padomju režīmam. Tomēr ne represijas pret “kulakiem” un spaidi pret “darba zemniekiem”, ne arī privilēģijas kohozniekiem nedeva vērā ņemamus rezultātus. 1949.gada sākumā kolhozos bija apvienojušies tikai 10,2% zemnieku saimniecību. Maskava 1948.gada beigās nolēma Baltijā īstenot “vienlaidu” kolektivizāciju. Padomju Savienības Valsts drošības ministrija izstrādāja operāciju ar poētisku nosaukumu “Krasta banga”- krieviski “Priboi”, kas paredzēja īstenot Baltijas republiku civiliedzīvotāju deportāciju. Operācijai bija divi mērķi- tai bija jānodrošina “vienlaidu” kolektivizācija un jāsalauž bruņotā pretošanās. Abi uzdevumi bija savstarpēji saistīti. Padomju vara Baltijā bija sev bija definējusi trīs galvenos ienaidniekus-“bandīts”, “kulaks”, “nacionālists”. Ar pirmajiem saprata partizānus, ar otrajiem-turīgos zemniekus, ar trešajiem-tos, kurus turēja aizdomās par “bandītu” atbalstīšanu, un vispār politiski neuzticamos.
