Dermatīts no fizikāliem faktoriem

• Dermatitis actinica e radiis roentgeni acuta
Sākas 2 nedēļas pēc apstarošanas, kad parādās niezoša eritēmas, pēc kuras paliek pigmentācija. Masīvas devas – pāri par 1000 r – rada tūsku, bullozu erupciju, nekrozi, ulcerāciju.
• Dermatitis actinica e radiis roentgeni tarda
Raksturīgas sklerotiskas izmaiņas ādā, atrofiski perēkļi, sausa āda, ar deskvamāciju, teleangiektāzijas, pigmentācija, torpīdas čūlas. Var rasties prekankrozi stāvokļi un spinocelulāra karcinoma. Ārstē ar ziedēm, kas satur D vitamīnu, ordinē mīkstinošas un asinsriti veicinošas procedūras, prekankrozes gadījumos nepieciešama agrīna ķirurģiska ekscīzija, reizēm pat attiecīgā locekļa amputācija, jo rentgena vēži ir ļoti maligni.
Photodermatitis
Gaismas staru radīts dermatīts ir citotoksiska reakcija jebkura cilvēka ādā uz stipru staru intensitāti. Domājams, ka epidermā atbrīvojas histamīnvielas, kas paplašina asinsvadus un rada indirektu eritēmu.
Dermatitis solaris
Rodas ilgas ekspozīcijas rezultātā no spektra īsajiem ultravioletajiem stariem. Ādā rodas eritēma, var rasties tūska, pūšļi un pat virspusēja nekroze. Dermatīta un arī atkārtotas apstarošanas sekas ir pigmentācija un lobīšanās – raga kārtas sabiezējums. Blondie un sarkanmatainie ir jūtīgāki pret gaismas stariem nekā tumšmatainie indivīdi. Komplikācijas mēdz būt drudzis, porfirinūrija, galvas sāpes, herpes labialis, nervozitāte, miega traucējumi, tbc slimniekiem – plaušu asiņošana. Uzsākot ārstēšanu, vispirms jānovērš cēlonis. Lokāli lieto atvēsinošus krēmus, mitrus apliekamos. Iekšķīgi dod B grupas vitamīnus, aknu ekstraktu, saudzējošu diētu. Profilaktiski var izmantot fotoaizsargājošas ziedes un pastas.

…