Taču jāatzīst, ka filmā ir ļoti bagāta, piesātināta un spīdoša valoda. Tā tiek atklāta sākot no neretiem un dziļiem domu graudiem, sakāmvārdiem, monologiem un asprātīgiem izteicieniem, nostāstiem, beidzot ar visnotaļ tautu raksturojošiem ticējumiem. Patiesībā iekļauti daudzi senlatviešu vārdi, kuri ne visi man ir saprotami, tāpēc filmu un tās sarunu domu ir reizēm pagrūti uztvert, taču tas nemaina tās senlaicīgo pievilcību. Pēc savas būtības tas ir romāns, kas atspoguļo daudzu personu dzīvi ciešā saistībā ar šo laikmetu, ar visu sabiedrības attīstības gaitu un tās izaugsmi. Romāns ļoti labi ataino 19. gadsimta situāciju Latvijā, kad vēl tikai pavisam nesen ir atcelta striktā dzimtbūšana. Filmā nepārvaramā mīlestība, plosošais naids un viss jaunais mijas caur mērīšanas izraisītajiem notikumiem, caur divu dzimtu savstarpējām attiecībām un pat līdz kriminālistikām ainām. …
