-
Mācīšanās
Izraisītā reakcija – beznosacījuma reakcija. Stimuls, kas izraisa – beznosacījuma stimuls (BS). Izraisītā reakcija + BS = klasiskā nosacījuma refleksa veidošanās mēģinājumi. Savienojot atkārtoti stimulus, ar laiku reaģē tikai uz neirālo stimulu, zvans kļūst par nosacījuma stimulu. Zvana skaņas = siekalas = nosacījuma reflekss. Sakarība starp darbībām – nosacījuma reflekss. Nosacījuma reakcija – iemācīta asociācija, saistība starp NS un NR. Veidošanās - šis mācīšanās process. Nosacījuma reakcija sākumā aug, tad samazinās un stabilizējas – reakcijas veidošanās beigusies. Izdzišana – rodas, ja NS kombinējas BS. Ja pēc kāda laika atjaunojas NR uz NS – tā ir spontāna atjaunošanās. Reakcijas izdzēšanai vajag vairāk laika nekā iemācīšanai. Ciešā seguma likums: 1.nāk NS; 2.pēc nāk BS’ 3.telpā un laikā cieši jābūt saistītiem. Katram impulsam savs optimālais intervāls starp NS – BS (īsāks, garāks). Eksistē sugai specifiska predispozīcija viegli apgūt dažas noteiktas stimula atbildes sakarības – tā ir gatavība mācīties. Nosacījumi var būt ar lielu starplaiku, bet tik un tā mācās. …
Asociatīvā mācīšanās veidojas sakarības starp apkārtējās vides stimuliem un indivīda atbildes reakciju. (students, basketbols, mūzika)(nosacījums – ārsts, beznosacījums – sāpes). Ir divi tipi: klasiskās nosacījuma reakcijas veidošanās; operantās nosacījuma reakcijas veidošanās. Kognitīvā mācīšanās – tā apgūst jaunus faktus, iemaņas, idejas. Tās pamatā: novērojumi, iegaumēšana, atdarināšana (koncentrē uzmanību uz procesu). Klasiskās nosacījuma reakcijas veidošanās. Nosacījums – adata, beznosacījums – sāpes. Nosacījuma reakcija – siekalas uz ēdienu, kad badā. Reakcijas veidošanās pamatā ir iedzimtie refleksi.
