Ēriha Marija Remarka, vācu rakstnieka, sarakstītajā romānā „Džema” ir stāstīts par valdzinošu, spožu sievieti, kura ļaujas instinktu un dvēseles trauksmei, neņemot vērā sabiedrības nospraustās etiķetes robežas un normas. Džema nebaidās nonākt grūtās situācijās, viņa ir patstāvīga, intriģējoša personība, kas aizrauj lasītāju, neļaujot viņam paredzēt notikumus vai viņas attieksmi. Romānam turpinoties pamazām atklājas Džemas patiesā daba. Pat šķiet, ka Džema ir nevis personība, bet gan kā viņas pašas gars, kas šajā dzīvē kaut ko meklē. Lai gan - viņa iekrīt muļķībās, kuras es pats neciešu.
Remarka darbi ir pieskaitāmi pie „zudušās paaudzes” literatūras tendences, taču es to gandrīz nemaz nepiefiksēju.…
