Dažreiz, kad esam norūpējušies vai izmisuši, vai meklējam atbildes, mēs iedomājamies, ka vēlētos dzīvot kāda cita cilvēka dzīvi, kura mums šķiet daudz vieglāka un veiksmīgāka. Tomēr tas, ko redz cilvēki no malas, ir tikai sīka daļa no dzīves, un neviens nevar iedomāties, kādā virzienā vedīs šī cilvēka dzīves ceļš. Taču, kas īsti ir dzīves ceļš? Neparedzama un nepārvarama grūtību virkne vai cilvēku pašu pieņemto lēmumu sekas?
Dzīves ceļa neprognozējamo gājumu labi atspoguļo Laimas Muktupāvelas un Gundegas Repšes darbi, kurus lasīju. To varoņus nepārtraukti pārbauda un norūda pēkšņie pavērsieni viņu ierastajās dzīvēs, satricinot tās un liekot domāt par dzīves patiesajām pamatvērtībām, kā arī par to, cik daudz cilvēks ir spējīgs paciest un nemainīties.
Laimas Muktupāvelas darbs man šķita pozitīvi ironisks par dzīves ceļa meklējumiem. Tas, ka Īva ātri vien nonāk cietumā, sākumā mani pārsteidza, taču galvenā varone to uztvēra ar ironiju par to, kādi ceļi jāiziet, meklējot savu laimi. …
