Mākslinieks Irving Penn, ar darbu -Still Life with Watermelon,NY,c,1947., atklāj klusās dabas valdzinošo sajūtu , kurā varbūt pamet realitātes sajūta, taču fotogrāfijas atstāj iespaidu uz esošo produktu un liek pievērst uzmanību uz estētisko valdzinājumu.
Edward Weston- bilžu sērijā „Black Ollas” , kas atklāj nevaldāmo robežu starp reālismu un to, ko dēvējam par kluso dabu, starp nedzīvo un dzīvo, starp sajūtāk kurās fotogrāfijas realitāte kļūst par tipisku. Manuprāt,māklinieks ir veiksmīgi manipulējis ar pieļaujamajiem realitātes atspoguļojumiem,kuros bieži vien nākas paust viedokli par nerealitātes sajūtu tajās.
Fotogrāfs Robert Mapplethirpe, veido izcilas klusās dabas vēstījumu,kas izpauž apslēptās saiksmes starp kontrastiem un ēnu saspēli, estētiski baudāmas fotogrāfijas, kurās klusās dabas likums izpaužas nenosacītā veidā. „Orchid and Leaf in White Vase”.
Fotogrāfijai ir nenosakāmas robežas kuru dēļ nav iespējams to ielikt atsevišķā „rāmī”, fotogrāfijas ir bezgala subjektīvas, objektīvas un individuālas, tās ir reālitā, pagātne un nākotne, fotogrāfija ir tas, ko mēs redzam, gribam redzēt, vai nekad neredzēsim.
…
