Maizes vēsture

Der zināt
• Rudzu maizi dēvē par rupjmaizi, kviešu maizi par – par baltmaizi.
• Saldskābmaizi cep no bīdelētiem rudzu miltiem un tās pirmsākumi meklējami Rīgā ap 18.gs. No sākta gala tā bija maize, kas bija domāta pilsētniekiem un turīgākiem ļaudīm.
• Maizītes cepšanā var izmantot arī miežu miltus, tomēr pārsvarā no miežiem brūvē alu, kā arī vāra putru.
• Senos laikos rudzus uzskatīja par nezāli. Tikai ar laiku zemkopji saprata, ka rudzi ir daudz izturīgāki par kviešiem un miežiem.
• Īstu rudzu maizi var glabāt saldētavā pat mēnešiem ilgi.
• Rudzu maizes gatavošanas laiks var ievilkties līdz pat 36 stundām ! Kviešu maize top ātrāk.
• 2011.gadā tika izcepts lielākais rudzu maizes klaips Latvijā un iespējams, arī pasaulē – tas svēra 73,1 kg.
• Tiek uzskatīts, ka ik dienu apēdot 20 g rupja maluma miltu maizē esošo diētisko šķiedrvielu, par aptuveni 26% samazinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
• Maize tik ātri nesacietē, ja to uzglabā slēgtā traukā un turpat ieliek ābolu vai zaļu, nomizotu kartupeli, kurus laiku pa laikam apmaina, lai tie vienmēr būtu svaigi.
• Maize uz mūsu galda atrodas gan svētkos, gan ikdienā.Kārtīgās, plānās šķēlēs sagrieztu maizi pasniedz uz speciāla maizes šķīvja, vai arī saliktu groziņā. Baltmaizes batonus griež tikai šķērsām, formas maizi vispirms pārgriež gareniski uz pusēm, pēc tam sagriež šķēlēs.
…