Sabiedrisko attiecību speciālisti mūsdienās veic dažādas funkcijas, tomēr viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izvēlēties piemērotu komunikācijas stratēģiju, ar kuras palīdzību sasniegt organizācijas izvirzītos mērķus attiecībās ar konkrēto publiku. Akadēmiskajā esejā tiks apskatīti Gruniga piedāvātie 4 sabiedrisko attiecību modeļi, raksturojot to pamatpazīmes un pielietojumu praktiskajā darbībā. Darba noslēgumā tiks rakstīts kopsavilkums, kurā tiks izdarīti secinājumi par modeļu atšķirībām un to īstenošanas iespējām mūsdienu sabiedrisko attiecību praksē.
Sabiedriskās attiecības tiek definētas dažādi, jo nepastāv viennozīmīgs pieņēmums, kas ar šo jēdzienu tiek saprasts. S. Cutlip piedāvā šādu skaidrojumu: “Sabiedriskās attiecības ir komunikācijas menedžments, kas dibina un uztur savstarpējas attiecības starp organizāciju un publikām, no kurām ir atkarīgi tās panākumi vai neveiksmes.” Balstoties uz šo pieņēmumu, sabiedrisko attiecību speciālistiem būtu jāizvēlas efektīva komunikācijas pieeja, kas nodrošinātu izvirzīto uzdevumu veiksmīgu sasniegšanu. Daudzi sabiedrisko attiecību praktiķi savā darbībā izmanto Grunig piedāvāto koncepciju, kas ietver 4 teorētisko modeļu- publicitātes, informācijas, divvirziena asimetrisko un divvirziena simetrisko- izmantošanu praksē. Tomēr šie modeļi atšķiras vairākos aspektos, tādēļ organizācijai ir jāsaprot, kurš no modeļiem ir efektīvākais konkrētu mērķu sasniegšanai.
Publicitātes modeļa pirmsākumi ir saistāmi ar 1850.-1900. gadu, kad šo modeli sāka praktizēt ASV preses aģenti, apgalvojot, ka nav nekā ļaunāka par sliktu publicitāti. …
