Nodokļu likumos bezpeļņas organizācijas definētas kā īpaša organizāciju kategorija un teikts, ka – sabiedrība tādā veidā uztic privātām grupām sabiedriskos uzdevumus. Bezpeļņas sektora definīcijā, kuru iespējams izmanot daudzās valstīs, minētas piecu šādu organizāciju pazīmes:
1. Organizētība: Bezpeļņas organizācija pastāv kā vienība, kurai piešķirts likumīgs statuss, proti, tai ir statūti, tā regulāri sasauc sanāksmes, tajā darbojas amatpersonas, pastāv iekšējas kārtības noteikumi vai citi relatīvi permanentas aktivitātes rādītāji.
2. Atšķirība no valsts: Bezpeļņas organizācija ir oficiāli atdalīta no valsts, t.i., tā nav valsts iestāde un valsts nekontrolē to arī tad, ja šī organizācija saņem valsts finansējumu.
3. Bezpeļņas sadale: Bezpeļņas organizācijas, atšķirībā no citām privātā sektora organizācijām, nenes peļņu to īpašniekiem vai direktoriem. Papildieņēmumi tiek izlietoti šīs organizācijas misijas īstenošanai. Tas nenozīmē, ka bezpeļņas organizācijas nevar būt rentablas. Tas nozīmē, ka ir aizliegts sadalīt peļņu starp tiem, kuri vada vai pārvalda šo organizāciju, t.i., organizācija nav izveidota tās vadītāju peļņas gūšanas nolūkos.
