Latviešu literatūras vadošā pāra otra pusīte - neatkārtojamā Aspazija - savos darbos līdz ar emancipācijas idejām nereti pievēršas arī mākslas un mīlas pastāvēšanas problēmām. Aspazijas simboliskās lugas “Sidraba šķidrauts” galvenās varones Gunas, kura vienlaikus ir gan feminisma simbols, gan talanta un mākslas atveidotāja, traģēdija sākas līdz ar Normunda sastapšanu, mīlas kaislēs upurējot dārgo, brīnumspējām apveltīto sidraba šķidrautu. Izceļot šo uzupurēšanos, Aspazija pievēršas kaislības spēkam un padevībai, kad pat morāli stipri tēli ir gatavi atteikties no savas būtības, lai spētu mīlēt: “Normunds: Ko tu man devi?; Guna: Es – visu, visu, pati sevi”. Šeit simboliski atklāts arī problēmu loks par talanta un individuālās laimes korelāciju un mākslinieka un viņa mākslas savstarpējām attiecībām - Aspazija uzsver, ka patiesu talantu nedrīkst noniecināt personiskā labuma dēļ, citādi - kā tas notiek arī lugā - tas zaudēs savu spēku. Šī simboliskā traģēdija rosina atcerēties par nepieciešamo nepārtraukto atdevi no paša mākslinieka, lai spētu uzturēt savu talantu. …
