-
Divu psiholoģijas teoriju izvērtējums
Abu teoriju izvērtējums.
Ņemot vērā to, ka Jungs sākotnēji ietekmējās no Z. Freida, viņa darbus un galvenās koncepcijas var uzskatīt, kā tādus atvasinājumus, lai gan viņš vēlāk sāka novērsties no viņa teorijām. „K. Junga pretrunīgo attieksmi pret Z. Freida psihoanalīzi iezīmē jau viņa ieviestais nosaukums „analītiskā psiholoģija, kas ir sava veida apvērsts „psihoanalīzes” variants”[1;51]. Jungs psihi apskata kā daudzlīmeņu struktūru, izdalot psihes pamatfunkcijas un apgalvojot, ka visu šo funkciju savienojums un kombinācijas veido veselu un līdzsvarotu attieksmi pret pasauli. Šo funkciju attīstība un izteiktība kopā ar ekstraversiju un intraversiju veido saliktos tipus, lai gan cilvēkā ir abi tipi, tomēr, katram cits tips prevalē un ir tā pārsvars.
H. Aizenks ar saviem darbiem cenšas uzsvērt uz to, ka teorētiķi un eksperimentētāji ir nepietiekami saistīti, savas teorijas viņš cenšas empīriski apstiprināt.…
K. Gustava Junga teorija „Intraversija - ekstraversija”. K.G. Jungs savā praktiskajā darbā ievēroja divas izteiktas tipiskas atšķirības, kuras nodēvēja par intraversiju un ekstraversiju, kas mijiedarbojas ar pārējām psihes funkcijām, tādām kā: domāšana, jušana, sajūtas un intuīcija. Jungs ir nonācis pie secinājuma, ka katrā cilvēkā ir gan intraversija, gan ekstraversija, bet viena vai otra tipa pārsvars akcentē psihes funkcijas. Hansa Aizenka „Bioloģiskā tipoloģija”. H. Aizenks personību definē, kā rakstura, temperamenta, intelekta un ķermeņa kopuma mehānismu, kas nosaka tās unikālo veidu, kā tā realizē sevi objektīvajā realitātē. Šo dažādo sistēmu sadarbība veido tipus. „Katrs tips ir hierarhiski organizēts un sastāv no iezīmēm, iemaņām un specifiskām reakcijām.[1;112]” Katrs tips balstās uz dažādām iezīmēm, kuras balstās uz iemaņām, bet katra iemaņa balstās uz specifiskajām reakcijām.
