-
Civiltiesiskās prakses atskaite
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | PRAKSES VIETAS APRAKSTS | 4 |
| 1.1. | PRAKSES GAITAS APRAKSTS | 4 |
| 2. | INDIVIDUĀLĀ UZDEVUMA IZPILDE | 5 |
| 2.1. | ELEKTRONISKO PIERĀDĪJUMU IZPRATNE | 5 |
| 2.2. | ELEKTRONISKO PRIERĀDĪJUMU IESNIEGŠANA TIESĀ | 8 |
| SECINĀJUMI | 11 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 12 |
KOPSAVILKUMS
Pētot pieejamo literatūru un tiesas spriedumus, kas saistīti ar elektroniskiem pierādījumiem, autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Pētot praksi autore konstatēja, ka daudzos spriedumos tiesa neizmanto jēdzienu: elektroniskais pierādījums. Savukārt, ja runa iet par e-pasta vēstulēm uz kuriem prasītājs vai atbildētais atsaucās savā prasībā vai iebildumos, tad tiesa šādu pierādījumu vērtē kā elektronisku, bet pārsvarā, tiesa apkopo visus pierādījumus un runā par tādiem pierādījumiem kā dokumenti.
2. Kriminālprocesa likums regulē elektroniskos pierādījumus atsevišķi no lietiskiem un rakstveida pierādījumiem, savukārt Administratīvā procesa likums tāpat kā Civilprocesa likums šādus pierādījumus pielīdzina pie rakstveida pierādījumiem.
3. Autore secināja, ka elektroniskais pierādījums atšķīrās no rakstveida pierādījuma, tāpēc ir nepieciešams grozīt Civilprocesa likumu un papildināt to ar vēl vienu pierādīšanas līdzekli – elektroniskie pierādījumi.
…
Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidots orgāns, kas darbojas pastāvīgi un uz pušu vienošanās pamata izskata tam nodotos strīdus. Strīdu izskatīšana šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tās Reglamentu, Šķīrējtiesas likumu, mutvārdu vai rakstveida procesā. Civiltiesiskās prakses galvenie mērķi bija: 1. Nostiprināt teorētiskas zināšanas un iegūt praktiskas darba iemaņas saistībā ar šķīrējtiesas procesu. 2. Apzināt praksē sastopamās problēmsituācijas un ar prakses vadītāja palīdzību vai individuāli, rast tām risinājumus. 3. Apkopot un izdarīt secinājumus par praksē iegūtajām teorētiskām un praktiskām zināšanām. Zinātniskā konsultanta uzdevuma ietvaros autore apskatīja tiesu spriedumus un pieejamo literatūru, kuros tiek pievērsta uzmanība elektroniskiem pierādījumiem.
