Valoda dzejā bija vienkārša un saprotama, tomēr ne vienmēr es spēju saprast Elsberga metaforas, bet bija patīkami, ka autors beidzot izsakās skaidri un nav ilgi jāšifrē ko es esmu izlasījusi. Pirmo reizi paņemot rokā grāmatu es biju patīkami pārsteigta redzot, ka dzeja ir rakstīta ar mazajiem burtiem un bez pieturzīmēm – tāpat kā es rakstu īsziņas. Nezinu, kāpēc, bet man vienmēr grāmatas kurās nav “tradicionālās” gramatikas ir likušās interesantākas. Protams, daļa dzejas ir rakstīta pareizi, ar pieturzīmēm un lieljiem burtiem. Es centos saprast saikni, vai atrast iemeslu kāpēc daļa ir rakstīta tā, vai citādi, tomēr saikni starp visiem “pareizi rakstītajiem” un visiem “nepareizi rakstītajiem” dzejoļiem, tomēr neatradu.…
