Globalizāciju var uzskatīt par mehānismu, kurš strādā pēc saviem noteikumiem, bez indivīda līdzdalības.
Globalizācija un nevienlīdzība
Starptautiskās migrēšanas jautājums ir piesaistījis ievērojamu interesi pēdējo desmit gadu laikā, apmēram tad, kad globalizācija kļuva par populāru jēdzienu. To savstarpējā atkarība tiek interpretēta tā, ka cilvēku migrācija ir globalizēto sabiedrību indikators un uzņēmumu restrukturizācijas rezultāts.
Globalizācijas dažādās izpausmes - kapitāla, tehnoloģijas, informācijas un cilvēku plūsmas, kā arī ar to saistītie politiskie procesi, piemēram, Eiropas integrācija, mūs skar pavisam tieši. Tiesa – ne visus vienādi. Vai šī nevienlīdzība rodas no tā, ka daļai no mums liegta iespēja piekļūt globalizācijas labumiem savas vainas vai kādu citu, ar globalizāciju it kā nesaistītu, iemeslu dēļ? Vai varbūt nevienlīdzība ir globalizācijas neatņemama sastāvdaļa?
«Desmit gadi ir nesuši dažus panākumus sarunās, taču maz patiesu pārmaiņu. Rio uzņemto saistību nepildīšanas sekas redzam mēs visi. Plūdos Viduseiropā, Ķīnā, Dienvidāzijā bojā gājuši tūkstošiem cilvēku, plūdu izraisītie zaudējumi vērtējami miljardos dolāru. Globalizācija bagātos padarījusi bagātākus un nabagos nabadzīgākus. Intensīvā ķīmiskā lauksaimniecība un biotehnoloģija veicinājusi tikai badu, sociālo noslāņošanos un draudus pasaules pārtikas krājumiem.»…
