Автор:
Оценка:
Опубликованно: 02.04.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 8 единиц
Ссылки: Использованы
  • Реферат 'Hinduisms un ar to saistītais kultūrvēsturiskais mantojums', 1.
  • Реферат 'Hinduisms un ar to saistītais kultūrvēsturiskais mantojums', 2.
  • Реферат 'Hinduisms un ar to saistītais kultūrvēsturiskais mantojums', 3.
  • Реферат 'Hinduisms un ar to saistītais kultūrvēsturiskais mantojums', 4.
  • Реферат 'Hinduisms un ar to saistītais kultūrvēsturiskais mantojums', 5.
  • Реферат 'Hinduisms un ar to saistītais kultūrvēsturiskais mantojums', 6.
  • Реферат 'Hinduisms un ar to saistītais kultūrvēsturiskais mantojums', 7.
  • Реферат 'Hinduisms un ar to saistītais kultūrvēsturiskais mantojums', 8.
Фрагмент работы

Ievads

Kā jau mēs visi zinām reliģija ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa lielākajai daļai cilvēku. Bez tās mēs nespējam rast izskaidrojumu tām lietām, kas ir pārdabiskas un mūsu prātiem netveramas. Taču ne visiem cilvēkiem ir vienāda reliģija. Vieni izvēlas būt piederīgi kristietībai, citi budismam, bet vēl kāds islāma ticībai. Tomēr es izvēlējos šai referātā pastāstīt par kādu citu reliģiju un tās ietekmi uz tūrisma nozari ar saviem mums mantojumā atstātajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem, jo tā liekas man saistoša un arī neparasta ar savu izvērsto daudzveidību. Tāpēc šī referāta mērķis ir iepazīstināt nedaudz ar hinduisma reliģiju un tās pazīstamākajiem kultūras objektiem.

Hinduisma reliģija

Vārds „hindu” nozīmē gluži vienkārši „indiešu”, tas apzīmē reliģiju daudzveidību, kas attīstījusies Indijas teritorijā, pēc tam, kad tās ziemeļu daļā pirms 3000 – 4000 gadiem ieradās indoeiropieši. Tikai hinduismam raksturīga visu tā vēsturisko slāņu vienlaicīga klātesamība. Par spīti tā daudzveidībai, hinduisms atklājas kā vienots veselums un šī iemesla dēļ tiek salīdzināts ar tropu mūžamežu, kur visdažādākie augi un dzīvnieki mīt cits citam līdzās un ir savstarpēji cieši saistīti vienotā organismā ( Gorders J., Hellerns V., Notākers H., 2002, lpp. 48 ).
Hinduisms ir pasaules vecākā vēl pastāvošā reliģija, kura attīstījās un turpina pastāvēt galvenokārt Indijā ( Meredita S., 1995, lpp. 12 ). Hinduisms tiek proklamēts kā „mūžīgā reliģija” ( Gorders J., Hellerns V., Notākers H., 2002, lpp. 47 ), kas pilnība noteic hinduistu dzīvesveidu un kultūru, vada viņus cauri dzīves, nāves un atdzimšanas lokiem ( Lenglija M. 1997. Lpp. 18 ). Tam atšķirībā no pārējām pasaules reliģijām nav neviena pamatlicēja ( Gorders J., Hellerns V., Notākers H., 2002, lpp. 47 ), tāpēc nav arī neviena pravieša ( SIA „Zvaigzne ABC”, 1994, lpp. 170), tam nav ne stingri formulētas mācības, ne organizācijas un tam raksturīga milzīga daudzveidība, kā arī vienreizēja spēja vēstures gaitā adaptēt arvien jaunas reliģiskas idejas un izpausmes formas (Gorders J., Hellerns V., Notākers H., 2002, lpp. 47 ). Hinduismam nav konkrētas baznīcas vai citas institucionālas struktūras.

Atlants