Darba tiesību piemērošana ir īpaša tiesību realizācijas forma, kuru plaši izmanto ne tikai publisko, bet arī privāto tiesību normās.
Darba tiesību normu piemērošana darbojās darbinieku stimulēšanas, garantiju un kompensāciju izmaksu, darbinieku pievēršanas citam darbam un citos gadījumos.
Piemērojot tiesības, jāņem vērā, ka runa iet par tiesisko attiecību nodrošināšanu ar apzinātām, gribai pakļautām juridiski nozīmīgām darbībām.
Tiesību piemērošana darbojas kā racionāls darba process, kas sastopams kā indivīda un sabiedrības interešu līdzsvara meklēšana un analīze.
Darba tiesību normas piemērošana ir vienkāršs loģisks siloģisms – tas ir kategoriska secinājuma slēdziens no diviem citiem kategoriskiem spriedumiem.
Pie tam spriedums par kvalifikācijai paredzētas lietas faktiskiem apstākļiem ir pirmā premisa, bet spriedums par pielietojamo normu ir otrā premisa.
Pirmās premisas subjekts – faktiski apstākļi, bet predikāts – tiesību norma.
Otrās premisas subjekts – tiesību norma, bet tās predikāts – normatīvs priekšraksts par tiesībām un pienākumiem.
Slēdziena subjekts – faktiskie apstākļi, bet predikāts – normatīvs priekšraksts par tiesībām un pienākumiem.
…
