Ar terminu bērnu fantāzijas parasti saprot ļoti dažādas, nereti stripri atšķirīgas lietas, tāpēc precīzāk būtu rnāt par vairāku veidu fantāzijām. Pirmkārt, par nepieciešamām, t.i. bērna augšanu veicinošām fantāzijām. Otrkārt, par fantāzijām kā bērna vecumam atbilstošu pasales ainas saistvielu. Treškārt, par fantāzijām kā kompensācijas mehānismu dažādās psiholoģiski grūtās dzīves situācijās, iemēram, par fantāzijām kā iespēju aiziet no traumējošā, kā iespēju nolikt fantāziju starp sevi un tādas realitātes faktu, no kura ir bail. Bet ir arī cita veida fantāzijas, kas izpaužas kā – neveselīga sevis ''apgādāšana'' ar spēcīgām, parasti negatīvajām emocijām.
1. klasiskais fantāziju vecums, kad tās veicina bērna personības augšanu, ir no 4. līdz 6. dzīves gadam. Cilvēka bērns šajā vecumā atrodas it kā starp divām polaritātēm, diviem pretstatiem – starp iniciātīvu un vainas sajūtu. …
