Zigmunds Freids
Bērnības pieredzei ir nozīme.
Sapņi, to analīze un jēgas skaidrošana.
Ticība neapzinātā esamībai un tā, īpašo lomu cilvēka psihē un uzvedībā, pārliecības par to, ka cilvēkam piemīt daudzas noturīgas negatīvas parādības, ko dēvē par “kompleksiem”.
Funkcionāls antagonisms starp apzināto un neapzināto, atspoguļojas mācībā par izstumšanu.
Patoloģijas pētīšana būtiski noskaidro normu.
Sociālās vides loma, ietkeme uz indivīdu.
Socioloģiskās idejas.
Apziņa.
Sabiedrības un indivīda attīcības, morāles pilnveidošana.
Psihoanalīzi saista ar sabiedrību un ētiku.
Sociālās dzīves problēmas.
Agresivitāte – labvēlīga un ļaunprātīga.
Bērnu psiholoģija, pētījumi par personības dabu.
Zemapziņa un bezapziņa.
Mzvērtības komplekss.
Bioloģiskie procesi.
Kultūras un reliģijas loma.
Psiholoģiskā pieredze un uzkrāšana.
Instinkti.
Freids un viņa sekotāji uzskatīja, ka cilvēka pagātne nosaka viņa tagadni un nākotni, proti, tas, kas ir noticis ar cilvēku bērnībā, viņa bērnības pārdzīvojumi un konflikti liela mērā nosaka to, kas ar cilvēku notiek tagad un notiks turpmāk.
…
