Politiski līdzdarboties cilvēkus motivē vairāki iemesli: lai parādīt savu atbalstu valstij, lai iegūt kādus noteiktus labumus sev un saviem tuviniekiem, kā arī lai iespaidot publisko politiku.1
Politikas līdzdarbības veidus un formas, kā arī pakāpi nosaka politiskais režīms, kas darbojas valstī. Demokrātiskās valstīs vairākums iedzīvotāju piedalās vēlēšanās, bet mazākums piedalās visās parējās politiskās aktivitātēs. Iedzīvotāju politiskā līdzdalība atšķīrās nevis pēc veidiem, kā viņi līdzdarbojas, bet pēc līdzdarbības apjoma. Šādi ASV iedzīvotājus iedala trīs kategorijās: gladiatori ( ap 5-7 % iedzīvotāju), kuri ir aktīvi un piedalās politiskās batālijās, skatītāji (vairākums iedzīvotāju – 60%), kuri vēro notikumus, bet reti tajos piedalās, un vienaldzīgi (ap 1/3 iedzīvotāju), kuri turas no politikas malā.2 Demokrātiskās valstīs ir divi pamatfaktori, kas nosaka līdzdalības pakāpi: politiskie resursi un politiskā interese. Šādi abi divi faktori vairākumā piemīt augšējām sociālam slānim. Tiem plaši pieder vairāki politiskie resursi – izglītība, naudas līdzekļi, sociālā pozīcija, kā arī komunikatīvās prasmes. Bet politisko aktivitāti veicina tas, ka šīs slānis mazāk rūpējās ikdienas problēmām, šādi var brīvi iesaistīties politiskās spēlēs.…
