Pēc Dagmāras nāves viss sabruka. Kārlis sāka lietot alkoholu, Ērikas galvas sāpes pastiprinājās un viņa sāka dzīvot pie vecvecākiem – Viļa un Annas. Dzīve var mainīties vienā acu mirklī. Tajā brīdī svarīgs vairs nebija nekas. Dagmāras vairāk nebija.
Šis romāns mums var iemācīt daudzas svarīgas lietas. Dagmāras dzīve nebija viegla. Izsūtījuma laikā viņa bija daudz cietusi. Viņa piedeva Kārļa neuzticību, pieņēma Ēriku kā savu meitu un arī pacieta vēlākās Magdas scēnas. Viņa joprojām turpināja darboties un strādāt. Dagmāra rādīja, kāds ir stiprs cilvēks. Ne tāds egoists kā Kārlis. Dzīvē daudz kas jāatdod citiem, taču ne tāpēc, lai kaut ko gaidītu no citiem. Ir jāmāk sevi ziedot, nevis noslēgties sevī. Daudz dot var ar darbiem un kādu labu vārdu. Atpakaļ nekas nav jāgaida, gan kaut kas no tā arī atgriezīsies. Labs vai ļauns? Tā ir cilvēka paša izvēle.
…
