Starptautiskajā praksē līzings ir pierasts darījums, jo dod iespēju racionāli izmantot savus līdzekļus līzinga ņēmējam un vairākkārtīgi atgūt ieguldītos līdzekļus līzinga devējam.
Līzings ir līgums starp divām pusēm (nomnieks no vienas puses un iznomātājs no otras puses), kurā iznomātājs (objekta īpašnieks) iznomā sev piederošo objektu nomniekam, un nomnieks,kurš iznomā objektu, izmanto objektu savām vajadzībām un veic maksājumus iznomātājam noteiktā laika periodā saskaņā ar līzinga līguma nosacījumiem. Citiem vārdiem sakot, līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga ņēmējam.
Līzings nav noma ar izpirkšanas tiesībām. Būtiskākā atšķirība starp līzingu un nomu ar izpirkšanas tiesībām ir tāda, ka nomājot kādu priekšmetu, uzņēmums kļūst par tā īpašnieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu, savukārt līzinga gadījumā uzņēmums kļūst par līzinga objekta īpašnieku tikai tad, kad objekta vērtība ir pilnība samaksāta. Var izdalīt šādus galvenos līzinga veidus:
* Finanšu līzings;
* Operatīvais līzings;
* Pilna servisa līzings.
Tātad, līzings ir sevišķa kredīta attiecību forma, kura dod iespēju uzņēmējam iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu, neizņemot no apgrozības lielas naudas līdzekļu summas investīciju veikšanai. Līzinga maksājumi sastāv no divām daļām:
maksa par līzinga objektu,
līzinga procentu maksa.…
