Spāņu- Amerikāņu karš 1898. gadā bija pirmais priekš Amerikas teritoriju iekarojošais karš aiz kontinenta robežām. Pateicoties tam Amerikas vara izpletās tālu Klusā okeāna reģionā, no Havajas līdz Filipīnai. Uz jaunā gadsimta sliekšņa amerikāņu stratēģiskās plānošanas speciālisti jau aktīvi nodarbojās ar jūras –kara doktrīnas izstrādi, lai valdītu divos okeānos, bet Amerikas jūras- kara spēki sāka apstrīdēt jau pastāvošo viedokli, ka Lielbritānija valda pār jūrām. Amerikāņu tieksme pēc vienīgā drošības sarga Rietumu puslodē, jau izpaudās iepriekšējā gadsimtā “Monro doktrīnā” un attaisnojošais apgalvojums par “likteņa paredzējumu”, vēl vairāk pieauga pēc Panamas kanāla celtniecība, kas atviegloja militāro floti, lai amerikāņi kundzību pār Atlantijas un Kluso okeānu.
Fundaments pieaugošām ģeopolitiskajām ambīcijām ASV nodrošināja ātrā valsts industrializācija. Pirmā pasaules kara sākumā ASV ekonomika jau sastādīja 33% pasaules IKP (iekšzemes kopprodukta), kas liedza Lielbritānijai būt par vadošo industrializēto lielvalsti. Tādu lielisku, dinamisku ekonomisko pieaugumu veicināja kultūra, stimulējot eksperimentus un jaunievedumus.
…
