Eiropas integrācijas pirmsākumi.
Galvenais dzinējs integrācijas kustībai Eiropā ir bijis mantojums, kuru ir atstājis otrais pasaules karš. Pēc otra pasaules kara visas Eiropas valstīs lielas pūles veltīja ekonomikas atjaunošanai. Netiek atrisināts jautājums ar bijušo ienaidnieku valsti – Vāciju. Līdz ar to ideja par pastāvīgu sadarbību starp Eiropas valstīm, kas piedalījās karā dažādās pusēs, ir pamatota ar vēlēšanos nodrošināt mieru un radīt ekonomisku uzplaukumu Eiropā.
Raksturojot pēckara politisko situāciju mierā un Eiropā, jāatzīmē, ka pastāvēja tā saucamais „aukstais karš” starp diviem politiskiem blokiem ar atšķirīgām ideoloģijām, politiku un ekonomikas uzbūvi.
Pēckara Eiropas sabiedrība pilnīgi atbalstīja integrācijas ideju un saprata to nepieciešamību. Politiskajai un intelektuālajai elitei vajadzēja dot atbildi uz jautājumiem: kādā veidā un ar kādiem mērķiem ir jānotiek integrācija Eiropā.
Izveidojās trīs viedokli, kādu ceļu jāizvēlas integrācijas procesā. Pirmo viedokli izteica federalisma piekritēji, kuri piedāvāja dibināt Eiropas savienotās valstis ar visām no tā izrietošām sekām: federālā valsts ar savu suvereno varu, federālās tiesības, savas valsts pārvaldes institūcijas, federācijas un tās subjektu jurisdikcijas sadale.
…
